Apsveikumi

Apsveikumi

.
.
.
Tad no Kazaņas zaļās dzīles iznirst puķe ar vēža spīlēm,
ieķeras tevī un neatlaiž.
Garām īrisiem barokāliem,
cauri zvaigznāju smaržu vāliem puķu bērns visur seko gaišs.
Dīvā puķe,
vai tu tā mīlē mulso meiteni,
kas no dzīlēm tev bij šovakar jāiznāk? Skanot iedomu vara zvaniem,
puķe tevi aizved no manis tālu tālumā,
tālumā,
tālumā.
.
.
/Dzeja/


Ja ir kas uzvarošs,
tad brīdis šis,
tepatās,
šis nule iespējamais asna grauds.
Viss panākams - kamēr vēl acīs skatās.
Viss iespējams - kamēr vēl vārdā sauc.
/Vēlējumi izlaidumā/


Labāk ir tērēt naudu tā it kā nebūtu rītdienas,
nekā pavadīt šo vakaru tā it kā nebūtu naudas!
/Tosti/


Vajag prast mācīties no citu kļūdām,
jo dzīve ir tik īsa,
ka pats nepieļausi tik daudz kļūsu,
lai varētu mācīties no savām.
/Citāti katrai dienai/


Ūdens visu var nomazgāt,
tik sirdsapziņu ne.
/Gruzīnu sakāmvārdi/


Vājais labs pret savu gribu.
/Abhāzu sakāmvārdi/


Sievietes vienmēr sniedz vairāk nekā sola.
Vīrieši - pretēji.


Skumīgākais mūsu dzīvē ir nespēja brieduma gados izlīdzināt savas jaunības aizmāršības.
/Citāti par jūtām/


Lieldienās šūpojies,
Lieldienās priecājies Par pirmiem ziediņiem,
Par raibām oliņām.
/Apsveikumi Lieldienām/


DZIESMIŅA BEZ MELODIJAS Aizpeld uz gaisa spilveniem vasaras ikaruss,
plandot pār zaļiem sēdekļiem dzeltenus aizkarus.
Aizbrauc bez kādām pieturām vasaras ekspresis.
Līgouguns,
ko iekūrām,
sarkanā kļavā viz.
Mūsmājā bērniņš ir piedzimis - pats savā dzimtenē.
Vasara saka - un tas ir viss.
Rudens atsaucas - nē,
tālāk mēs kājām aiziesim tur līdz tām miglām,
rau,
puika lai,
zemes un maizesslims,
gruntsūdens iesvētīts,
aug.
Vasara saka - un tas ir viss.
Rudens atsaucas - nē,
vēl viens puika ir piedzimis - palicējs Zemgalē.
/Apsveikumi bērna piedzimšanai/


Mums katram ir dārga mūsu esamība,
bet esamība pastāv kustībā un darbībā.
Tādēļ mēs katrs sevi zināmā mērā ieguldām savā veikumā.
Tas,
kurš dara labu,
rīkojas brīnišķīgi un godājami; tas,
kurš pieņem šādu rīcību,
- tikai derīgi,
bet derīgais daudz mazāk piesaista mīlestību nekā cēlais.
Cēlais ir stingrs un nelokāms; tas savam darītājam sniedz pastāvīgu apmierinājumu.
Derīgais viegli aizslīd un izzūd; tas neatstāj tik siltas un maigas atmiņas.
Mēs augstāk vērtējam tās lietas,
kas mums dārgāk maksājušas; un dot ir grūtāk nekā ņemt.
/Tikumi un netikumi/


Lai Vecais gads aiziet Ar sāpēm un bēdām,
Un Jaunais lai atnāk Ar laimi pa pēdām.
/Apsveikumi Jaunajam gadam/


Kāpēc atnesa tādas sāpes Melni putni uz balto dienu? Cilvēki taču nemirst,
Vien saaug ar zemi pašu.
/Sirds apklususi/


Labrīt,
Latvija! Labrīt,
Latvija! Tu - dzimtais klēpis tiem,
kas rīta agrumā ar Tavu himnu ceļas.
Kaut dienas ritums pārņēmis nav telpu,
jau daudzi gatavi ar Tevi vienā elpā iet,
jo zin,
kā Tavu nastu atvieglot.
Jā,
vairākums ir gatavi Tev pakalpot,
ar gaišām galvām un ar stipriem pleciem.
No visas sirds,
mēs pateicamies - Tev,
par to,
ka spēj mūs vienmēr savienot,
kad tas visvairāk nepieciešams.
/dzejoļa autors nezināms/
/Latvijas dzejoļi/


Iet lieliem soļiem Ziemassvētku vecītis,
Uz pleca lielu maisu uzvēlis,
Lai gaidot viņu bērns nav noskumis,
viņš pieliek soli,
Ziemassvētku vecītis.
/Viktors Zaķis/
/Ziemassvētku dzejoļi/


Tikai muļķi un miroņi nekad nemaina savas domas.
/Latviešu dzejoļi/


Kas tā tāda melna odze Kaņepēs plātījās? Tā bij pate Jāņu māte,
Jāņu bērniem bārdamās.
/Jāņu dziesmas - kur tā mūsu Jāņu māte?/


Laime – tā ir laba veselība un slikta atmiņa.
/Citāti par laimi/


Brīnums var nākt tikai no savas paša dvēseles.
/Vēlējuma pantiņi/


Un tikai lūgšana ir stiprākā no mums,
Kas vienīgā pie mīlestības prasās.
Cits it nekas - ne spēks,
ne pienākums - Ne graudu ceļ,
ne koku zaļās vasās.
Bet tikai tas,
ka mīlestību lūdz Uz visām pusēm,
tikko acis vaļā.
(Tā arī žēlojas un raud,
un sūdz,
Tāpēc,
ka pietrūkst kaut kas zemē zaļajā.
) To nevar atdabūt ne spēks,
ne naids,
Ne taisnība,
kad pienākas un prasām.
Ne arī izmisums vai žēlīgs vaids,
Bet tikai: stāvi te starp zaļām vasām Šai agrā rītausmā vai pusnaktī - un lūdz,
Un tālas smaržas,
skaņas kopā jauksies.
Un nevar būt,
ka kāds aiz tālas rūts Tikpatām tāls un pilns tev neatsauksies.
Jo lūgšana ir stiprākā no mums,
Mēs nezinām,
cik tālu viņa staro.
Ir vara - tikai milzīgs nogurums,
Un mūžīga ir nāve tam,
kas karo.
/100 pozitīvi dzejoļi/


Sapņot ir labi,
vēl labāk kad tas piepildās īstenībā.
/Dzīves filozofija/


Aizaver manus dzeiveibas võrti.
Speru sūli tymsā,
Speru sūli tukšā,
Aizeju nakurīnē… Ni pavarda man tur,
ni mõjas,
Ni dzērdēšu dainõšonas.
/Atvadvārdi/


Если кажется,
что та,
кого вы полюбили,
как две капли воды похожа на вас и хочет всего того,
чего хотите вы,
то в действительности вы будете любить не ее,
а только себя.
/Citāti Krievu valodā/


Slinka sieva - vīra nelaime.


Draudzība ir dāvana,
ko cilvēks saņem neatkarīgi no nopelniem un grēkiem.
/Zenta Mauriņa/


Sist sievieti ir tas pats,
kas dauzīt maisu ar miltiem - labais aizlido un sliktais paliek.


GOTIŅU KOPĒJS Sunītim Otiņam gotiņas Patīk ļoti,
Mācēšot ganīt un kopt viņas – Dod tik! Bet kur lai dabū Daudz gotiņu labu? Otiņam mazā saimniece Lotiņa Pačēlo Otiņu – Nopērk tam lielu tūti Garšīgu „Gotiņu” Un Otiņš ar darbiem Nemēdz vis jokot: Drīz jau viss ganāmpulks – Nokopts!


Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus: Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,
Mīlas nakti izbaudīs! Prieku,
līksmi Līgo svētkos Veiksmi saldos papardgrēkos Tad vēl šasliks,
uguns liesmas - Draugu pulkā līksmas dziesmas.
/Jāņi un Līgo svētki/


Mēs augsim vienīgi tad,
ja mēs savā darbā ieliksim visus spēkus,
visas spējas,
visu prieku,
enerģiju,
sajūsmu,
dedzību.
/Teicieni par darbu/


Es tevi gribu Cik labi,
ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu,
lai tikai tu manī skaties,
- Kad tu manī skaties,
es esmu patiess.
Kad tu manī skaties,
es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām Un varbūt bez ūdens,
bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa,
bez ūdens,
bez sāls un bez mājām Man liekas,
mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks,
un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Tā zeme,
ko min tavas kājas,
man patiks,
Pat,
sviedriem un asinīm saindēta Tā zeme,
ko min tavas kājas,
būs svēta.
Šī zeme,
ko min tavas kājas,
būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu,
un bezgalību Es tevi gribu.
***


Valentīna dienas pantiņi Apsveikumi dzimšanas dienā Apsveikumi vārda dienā Kāzu apsveikumi Novēlējumi Mīlas dzejoļi Sieviešu diena 8.marts Māmiņdienas apsveikumi Lieldienu pantiņi Ziemassvētku pantiņi 1. Septembris dzejoļi Pantiņi katrai dienai Apsveikumi Jaunajam gadam Smieklīgie dzejoļi Pārdomu pantiņi 1000e وام وام مسکن وام Draudzība هتل Sverre Joki هتل ها Skagen به هتل مالمو مرکز هتل Aurejärvi Ziemassvētku apsveikumi برای اجاره Turenki Pantiņi Apsveikumi Lieldienām Latvijas dzejoļi Ziemassvētku dzejoļi , Valentīna dienas pantiņi Apsveikumi dzimšanas dienā Apsveikumi vārda dienā Kāzu apsveikumi Novēlējumi Mīlas dzejoļi Sieviešu diena 8.marts Māmiņdienas apsveikumi Lieldienu pantiņi Ziemassvētku pantiņi 1. Septembris dzejoļi Pantiņi katrai dienai Apsveikumi Jaunajam gadam Smieklīgie dzejoļi Pārdomu pantiņi 1000e وام وام مسکن وام Draudzība هتل Sverre Joki هتل ها Skagen به هتل مالمو مرکز هتل Aurejärvi Ziemassvētku apsveikumi برای اجاره Turenki Pantiņi Apsveikumi Lieldienām Latvijas dzejoļi Ziemassvētku dzejoļi